Kāpēc pārdevēji “pieklauvē” pie piena, kad to novieto plauktos? Un vai tā ir taisnība, ka šādi viņi atrod bojātas pakas?
Vai esat kādreiz pamanījuši: jūs ieejat veikalā, lai iegādātos dažas lietas, un pie piena plaukta stāv pārdevējs, paņem pakas vienu pēc otras un klusi saka: “piesit, piesit”. Daži varētu domāt, ka viņi tās vienkārši pārvieto. Bet nē — šai kustībai ir īpaša nozīme.
Kā vērīgs cilvēks (es vienkārši nevaru ignorēt šādus brīžus!), es reiz nevarēju atturēties no jautājuma: “Kāpēc jūs piesitat pie pakas?”
Atbilde mani samulsināja. Un, godīgi sakot, pēc tam es sāku citādi skatīties uz visu piena produktu plauktu. Kāpēc viņi piesit pie pakas? No pirmā acu uzmetiena tas ir tikai žests. Bet patiesībā tas ir veids, kā noteikt, vai iepakojumā esošais piens ir bojāts, it īpaši, ja tas ir mīkstā maisiņā vai tetrapakā.
Viegls uzsitiens pa iepakojumu norādīs, ka kaut kas nav kārtībā:
- Ja piens ir svaigs un iepakojums ir cieši noslēgts, skaņa būs blāva un vienmērīga.
- Ja piens ir sabojājies, it īpaši, ja ir sākusies gāzu veidošanās, iepakojums nedaudz uzbriest, un skaņa būs citāda, “tukšāka” vai, gluži pretēji, pārāk dārdoša.
- Ja iepakojumā ir izveidojušies recekļi, iekšpusē var dzirdēt kaut ko nedabiski “šūpojamies”.
Pārdevēji, īpaši tie, kas šajā nozarē darbojas ilgu laiku, bojātus iepakojumus identificē “pēc auss” un “pēc taustes” — ticiet man, viņi ir eksperti. Un, lai gan šī ir neoficiāla metode, tā bieži vien palīdz noņemt no plaukta kaut ko tādu, kas varētu sabojāt jūsu brokastis.
No kurienes veikalā vispār rodas bojāti iepakojumi?
Šķiet, ka piens ir iepakots, derīguma termiņš ir pareizs un tas tiek uzglabāts ledusskapī. Bet:
- Iepakojums transportēšanas laikā varēja būt bojāts, it īpaši, ja produkts tika piegādāts karstā laikā vai lielos attālumos.
- Ražošanas defekti – mikroplaisa, slikti noslēgts stūris, un piens jau “elpo”.
- Nepareiza uzglabāšana veikalā – piemēram, ilgstoša stāvēšana plauktā pirms ievietošanas ledusskapī.
Visu iepakojumu pārbaude pēc derīguma termiņa beigām un vizuāla pārbaude prasa laiku. Taču viegls uzsitiens pa iepakojumu acumirklī sniedz priekšstatu: vai man to paturēt vai izmest?
Pēc tam, kad to uzzināju, kļuvu uzmanīgāks. Šeit ir pāris padomi:
1. Pievērsiet uzmanību iepakojuma formai. Ja iepakojums ir izspiedies, nepērciet to. Tā ir brīdinājuma zīme, pat ja datums ir nesens.
2. Esiet uzmanīgi ar mīkstiem iepakojumiem. Tajos ir grūtāk pamanīt problēmas, bet, ja, piespiežot, iekšpusē jūtat kaut ko “karājamies”, tas nozīmē, ka piens ir sācis sarecēt.
3. Bez jokiem – viegli uzsitiet pa dažiem iepakojumiem ar pirkstu. Skaidra, stingra skaņa ir laba. Ja tā ir tukša vai aizdomīga, labāk šādu iepakojumu neņemt. Es nopirku vienu, kad steidzos pirkt pienu — datums bija labs, iepakojums nešķita izspiedies. Bet, kad to atvēru, smaka bija briesmīga.
Tad es pārbaudīju pārējos — tie arī bija tādi paši, bet tiem nebija tāda pati skaņa. Kopš tā laika es tos vispirms pārbaudu un tad pērku. Ja pērkat pienu mīkstā traukā, uzglabājiet to stingri vertikāli. Tas samazina noplūdes iespējamību, īpaši, ja ir mikrobojājumi.
Un, ja rodas šaubas, ielejiet to burkā vai pudelē mājās — to ir vieglāk uzglabāt, un var redzēt, vai piens sarec. Šķiet, ka tās ir mazas detaļas, bet tieši tās padara mūsu dzīvi tik īpašu. Tagad arī jūs zināsiet, kāpēc pārdevēji “piesit” pie piena pakas — un varbūt ietaupīsiet vairāk nekā dažus litrus no izšķērdēšanas.
